Skatoties uz 90tajiem un tajos laikos mega populāro W124, nedrīkst aizmirst par īpašu modeli, jeb pagarināto sešu durvju variantu “Lang”, kas patiesībā korekti saucās ar virsbūves indeksu VF 124. Kā mums vēsta Mercedes-Benz publiskie arhīvi šajā linkā, https://mercedes-benz-publicarchive.com/marsClassic/en/instance/picture/Mercedes-Benz-Limousine-der-Baureihe-124.xhtml?oid=41812, sešu durvju modelis reprezentācijas, lidostu, kāzu/bēru u.c. pasākumu vajadzībām bija pieejams ne tajās pašas greznākajās modifikācijās, kas ietvertu V8, jeb 400/500E modifikācijas, bet gan proletāriešu ierastajā 230E/250D/260E/280E. Lūk tādus veselus divus mūsu valsts Saeimas autobāze iegādājās reprezentācijas vajadzībām par aptuveni 100.000 DM gabalā.
Tātad, notikums pietiekoši grezns, Dānijas karalienes vizīte radīja apstākļus nebraukt ar vienu no neskaitāmajām Volgām un dažiem ārzemju ražotajiem auto, bet gan izvēlēties divus auto ar maksimālu ietilpību. 260E Lang modelis tobrīd bija pieejams ar sešcilindru motoru M 103 E 26 un 118kw jeb 160ZS. Tas sasniedza 100km/h salīdzinoši raitā tempā, ņemot vērā tā gabarītus, 11,3 sekundēs, ja aprīkots ar četru ātrumu automātu. Kopumā pasaulē tika izgatavotas 2.362 Lang versijas ar dažādiem motoriem.
Kā nu ne, 1992.gada pirkums izrādās veikts caur “Ādolfs&Partneri”, kas ir nelaiķis Ādolfs Sadauskis, vienīgā Mercedes-Benz dīlera saimnieks un vēl līdz ar to paspējām uztaisīt problēmas pateicoties kursa svārstībām. Jauki, ko tik neizdarīsi priekš reprezentācijas vajadzībām. Protams, ka Sadauskis pasmīnēja par autoparku, kas sastāv no Volgām un Čaikām, kas bieži stāv remzonā un patērē vairāk degvielas nekā tām pienāktos, arī premjera Birkava Audi V8 pat par drusku nepiemērotu, ja jau lobē Mercedes-Benz intereses jeb “skopais maksā divreiz”. Atgriežoties pie pašiem 260E Lang modeļiem, visai skopo informāciju beidzot papildina reāli attēli no to laiku krājumiem.
Ivara Ķezbera bēres iezīmē ne tikai bēdīgu momentu, bet ziņķārīgu acu aizpildījumu ar abiem 260E attēlos, kur attēlus uzņēmis Uldis Briedis. Abus auto grezno tam laikam tipisko Augstu Amatpersonu parka numurzīmes, AA-8000 un AA-8001 respektīvi.
Tad kas notika ar šiem abiem eksemplāriem pēc deviņdesmitajiem? Ja atmiņa neviļ, tad viens no šiem auto parādījās pārdošanā pēdējās desmitgades laikā Baltijas Auto Centrā, kas ir Domeniksa meitas uzņēmums. Vai bija vēl kāda informācija un zināms par to tālāko likteni? Ja ir interesanta informācija, droši rakstiet uz: vantagehistory@gmail.com Jebkurā gadījumā, interesanti auto un praktisks pielietojums vadājot dažādas delegācijas!
Vēsturiski materiāli no 80/90/00 